Amīni, skābes anhidrīdi, poliamīni
Galvenās cietinātāju sastāvdaļas ir amīni, skābes anhidrīdi, poliamīni utt.
Cietinātājs ir vielas vai maisījuma veids, kas veicina vai kontrolē cietēšanas reakciju. To galvenokārt izmanto sveķu, plastmasas, līmju un pārklājumu rūpniecībā, lai radītu polimēru molekulu šķērssavienojumu. Parastās cietinātāja sastāvdaļas ir:
Amīni: tostarp alifātiskie amīni, alicikliskie amīni un aromātiskie amīni. Alifātiskajiem amīniem ir augsta reaģētspēja, tie var ātri sacietēt istabas temperatūrā vai zemā temperatūrā, un tie ir salīdzinoši nejutīgi pret mitrumu; alicikliskos amīnus var izārstēt arī istabas temperatūrā, un tiem ir noteikta mitruma pielaide; aromātiskie amīni ir jutīgāki pret mitrumu.
Skābes anhidrīds: reaģē ar epoksīdsveķiem, veidojot estera saiti, tam ir lieliskas elektriskās īpašības un ķīmiskā izturība, un to plaši izmanto elektronikā un elektroierīcēs.
Poliamīns: Alifātisko poliamīnu cietinātiem produktiem ir lieliska adhēzija, izturība pret sārmiem un ūdensizturība; aromātiskajiem poliamīniem ir arī lieliska ķīmiskā izturība un tiem ir lieliska pretrūsas iedarbība.
Turklāt konservējošā līdzekļa veids un sastāvs būtiski ietekmē tā veiktspēju, tostarp mehāniskās īpašības, karstumizturību, ūdensizturību un izturību pret koroziju. Piemēram, aromātiskiem konservējošiem līdzekļiem ir lielisks spīdums, taču tie ir ļoti kairinoši; alifātiskie cietinātāji ir mazāk kairinoši, bet tiem ir vājš spīdums.
